Spiíeri pa nodokïiem visiem, kur imacas RTU

Pieprasijumu(izlietojamu)

o Ieņemumiem

IKP apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.

Preču ražošana un pakalpojumu sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu neto vertibu

Starppateriņš ietver preču un pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.

Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.

Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.

IKP no pieprasijuma puses veido valsts ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta finansetyos izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem sniegtos individualos bezmaksas pakalpojumus.

Personiskaja gala pateriņā savukart iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši.

,m,mmmmmmmmmmm

1.Budžeta vispārejs raksturojums,budžetu veidi

Budžets ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir valdības darbības un vadības pamatā.

Budzeta mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.

Veidojot valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.

Budž.defecīts ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.

Atbilstoši likumam “Par budzetu un finansu vadību” LR budžetus iedala:

o Valsts budžeta

o Pašvaldību budzetos

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

o Pamatbudžeta

o Speciālā budžeta

Valsts budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta līdzekļi

Pašvaldību budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam visus pašvaldību savāktos vai saņemtos ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

Pamatbudžets ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.

Speciālais budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņemumiem.

2.Valsts konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu daļa

konsolidētais kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets latvijā pirmo reizi tika planots 1998 .budžetya gadam.Šaja budzeta projekta turpuinajas 1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums programmu un apakšprogrammu griezuma.

Budzeta programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem mērkiem.Budžeta programma var but sadalita apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts budzeta lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu.

4.Fiskālā reforma un nodokļu politika.

Istenejotfiskalas sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu sistema uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas reformas sastavdaļa.

Ieprekšeja nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada 1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo nepieciešamibu pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas daudzas nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.

Parejas periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.

Ņemot vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:

o Nodrosinat budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos 35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;

o Stimulet uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus uznemejdarbibā;

o Veicināt latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas strukturās

o Samazinat nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu

o Nodrošinat nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai

o Novērst legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.

o Sabalanset valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.

Veiktie fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju Baltijas valstis.

Viens no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija 36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot vērā veiktos pasakumus,kas saistiti

ar grpzijumiem nodokļu likumdosanas aktos,kā ari nodokļu adminestresanas uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas līdz 37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par viena procenta punktu un sasniedza 38%.

Valsts fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu likumi,piem.,PVN,par nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma nodoklis,dabas resursu nodoklis,ka ari butiski