Spiíeri pa nodokïiem visiem, kur imacas RTU

butiski grozijumi citos nodoklu likumos.Veiktie pasakumi nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts nodoklu likumdosanas tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam normam.

1996 gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb 1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb 1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas robežas

8.IKP un budžets.

IKP ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.

o IKP ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu

o Pieprasijumu(izlietojamu)

o Ieņemumiem

IKP apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.

Preču ražošana un pakalpojumu sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu neto vertibu

Starppateriņš ietver preču un pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.

Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.

Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.

IKP no pieprasijuma puses veido valsts ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta finansetyos izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem sniegtos individualos bezmaksas pakalpojumus.

Personiskaja gala pateriņā savukart iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši.

6.Nodokļu funkcijas un veidi.

Klasiskajā ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no kuriem butiski ir šadi:

1.Ekonomiskā efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas izplaukumu.Sadā situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas deformejoso efektu uz kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma pakapi,kas radusies nodokļu politikas realizešanas rezultata.

2.Vienkāršā administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.

Nodokļu adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.

3.ElastīgumsNodoklu sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu atvieglojums,diferencetajas nodokļu likmes,valsts atsevišķu regionu ekonomiskas attistibas sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz likumdevejs,pieņemot attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu sistemai jabut elastigai in japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.

4.Objektivitāte.Nodoklu sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie maksā,irdiferenceti.

5.Politiska atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai precizi jaatspoguļo nodokļu

maksataju velmes un to priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa cilveki.

Nodokļu politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.

Nodoklu sistemas pamatlikums”Par nodokliem un nodevam”,nosaka ,ka nodoklu un nodevu sistemu musu valsti veido:

o Valsts nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras nosaka ministru kabinets

o Pasvaldibas nodevas,kuras saskaņā ar likumu ”Par nodokliem un nodevam’ un Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2. uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3.nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4. pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5. akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";

6. muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7. dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

8. izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

5.Nelegalā ekonomika un IKP.

Ļīdzas oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek uzradita oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir kontrobanda,izvairišanas no nodoklu maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji uzplauka Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no socialistiskas plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.

Tās nosaciti var iedalit č