Íàëîãè /
←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
... 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23
četras ietekmes sfērās:
o Nenoverota darbiba
o Ēnu ekonomikas darbiba
o Nelegālā darbība
o Paralēlā darbība
Nenoverota darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika netiek uzskaitīta statistikā
Darbība ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.
Nodoklu apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir šādi:
o Dubulta gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai kontrolejošām institucijām.
o Pagrides razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu ražošanu
o Bezpeļņas organizacijas.LR likums “Par bezpeļņas oganizacijām” nesatur stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar nodokli netiek aplikti.Tādējādi uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem
o Barters vai maiņas darījumi.bartera darijumi “prece pret preci’ vai ‘pakalpojums pret pakalpojumu” biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs un netiek aplikts ar PVN
o Norēķini bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata
Nelegālā darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu
Kontrobanda ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.
Korupcija ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas socialstatistikas saimniekosanas apstākļos
1995.gada 21.septembri pienemtajā”Korupcijas novērsanas likumā” korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka:
o Tas atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī
o Pilnvaru realizesana interesu konflikta situacijā
o Kukuļņemsana vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos.
Nelikumīga darbība ir
o Naudas viltošana
o Narkotiku razošana un tirdznieciba
o Prostitucija
o Izspiešana
o Zagsana
o Šantāža un krapšana
Ēnu jeb neoficiālā ekonomika ir plašs jēdziens un tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos.
Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība.
Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā uzrādītais nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju ienākumi ir zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi nozimīgi ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības apgrozijums,patēriņa,ražošanas apjoms,nodarbinātība u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes rezultātā tiek novērtēti neprecīzi (kaut gan no metodoloģiskā viedokļa aprēķini ir pilnīgi korekti).
Ēnu ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas makroekonomikas metodes.
Lai novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no 1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz 22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.
Skaidrās naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas lielumu.
Ir un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas analīzes metode
Lai pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju samazinašanu.
Ēnas ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu daļku,sekmē
nodoklu nemaksašanu lielos apmeros.
Valsts budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu.
30. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi .
(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.
(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.
(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.
(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.
(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā īpaš
←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
... 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23