Spiíeri pa nodokïiem visiem, kur imacas RTU

attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai.

Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām. Šā panta pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, - saimnieciski finansiālās darbības revīziju. Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada apliekamā ienākuma noteikšana

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;

3) ienākumi no līgumsabiedrības;

4) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu;

9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma.

9. Latvijas nodokļu sistēmas pamatlikums- likums “Par nodokļiem un nodevām”.

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk - nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā

12. Valsts nodokļi, to raksturojums.

Nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",

6) akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli naftas produktiem",

7) muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

8) dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

9) izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

10) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Nodokļu maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrē